Pastaiga vai skriešana pludmalē, daudziem no mums, ir plāns atvaļinājumam.
Vai zinājāt, ka staigājot vai skrienot pa smiltīm:
✓ par 10–20 % efektīvāk, salīdzinot ar skriešanu vai iešanu pa asfaltu vai meža taku, mums strādās pēdu šķērsvirziena un garenvirziena muskuļi, apakšstilbu muskuļi, mēs stiprināsim muskuļus, kas atbildīgi par potītes locītavas un pēdas stabilitāti;
✓ ievērojami samazināsim slodzi gūžas, ceļa un potītes locītavām, jo smiltis, it īpaši sausas, ir mīkstas, tāpēc tās lieliski amortizē locītavu triecienslodzi;
✓ mēs aktīvi stiprināsim pēdu velves. Tas ir īpaši noderīgi plakanās pēdas gadījumā;
✓ ja staigāsim basām kājām, tā būs dabiska pēdu ādas skrubēšana, pārragojies epidermas slānis un mīkstie audi tiks labāk apasiņoti;
✓ pat īpaši necenšoties, saglabāsim pareizu stāju, būs vieglāk turēt locītavas, mugurkaulu un kaulus pareizā stāvoklī, tā samazinot priekšlaicīgu locītavu virsmas nodiluma risku un cīpslu sastiepšanas risku.
Daži padomi tiem, kas gatavojas izbaudīt skriešanu pie jūras:
- atcerieties, ka skriešana pa sausām smiltīm ir grūtāka, tāpēc treniņa intensitāti varam regulēt, piemēram, skrienot tuvāk ūdenim, intensitāti varam ievērojami samazināt;
- saulainā laikā nedrīkstam aizmirst cepuri. Ja treniņa laikā patīk valkāt sporta apģērbu, izvēlēsimies termoveļu, kas uzsūc sviedrus;
- atrodoties ūdens tuvumā, var ļoti ātri gūt saules apdegumus, tāpēc noteikti lietosim ūdensizturīgu saules aizsargkrēmu SPF 30–50;
- ņemsim līdzi ūdeni. Skrienot pludmalē, obligāti ir jādzer ūdens;
- treniņiem izvēlēsimies agru rītu vai vakaru. Tas ne tikai ļaus izvairīties no pārāk lieliem atpūtnieku pūļiem, bet arī visaktīvākā saules starojuma.
